Viņš tikai atkārtos: "Jā, es to saprotu," bet viņa dzīve nemainīsies.

Savā konsultatīvajā darbā es ļoti daudz sastopos precīzi ar šo jautājumu - kā tad mainīties?Patiesībā, jautājums nav par procesu, kā to izdarīt bet gan to, kā mēs uztveram informāciju. Mūsu spēja mainīties nav atkarīga tik daudz no gribas, bet gan uztveres.

Visai bieži patiesība tiek asociēta ar emocionalitāti - ja esmu dusmīgs, tad man ir taisnība. Taču, ticu, ka dzīves pieredzē, šis apgalvojums ne vienmēr ir nesis cerētos augļus. Bieži, tieši pretēji, tad - kas ir īsts? Jo no šī nelielā secinājuma ir atkarīga mūsu izvēle, virzība, trajektorija, kas ietekmē, patiesībā, visu dzīvi.

Es aicinu Tevi mazliet dziļāk apzināties, ka pārmaiņas ko Tu kāro, neslēpjas gribā, bet tajā, cik tīri informācija var pie Tevis nonākt.

_____________________

No kā atkarīga spēja uztvert kvalitatīvi informāciju un integrēt to dzīvē pielietojumā? Padalīšos ar dažiem saviem novērojumiem kā no savas dzīves tā, dziļā darba ar klientiem.

Uztvert informāciju tīri - par to, kas notiek šobrīd Tevī, otrā, darba vietā, sistēmā ir patiesībā kritiski svarīga prasme. Atceries tos mirkļus, kad strīdā kāds paceļ balsi un Tu ieej autopilotā uz divām dienām, īsti nespējot būt vairs klātesoši karjerai, ģimenei, mājas dzīvei, pat savam ķermenim? Tieši šādos mirkļos pazūd spēja uztvert informāciju tīri.

Šīs spējas pamatā ir pieci strukturāli slāņi, kas darbojas kā secīga sistēma. Ja kāds no šiem slāņiem ir vājš vai bojāts, informācija paliek "dzirdēta", bet neintegrēta - respēktīvi, mēs nespējam to ņemt vērā, lai kaut ko mainītu (šis, starp citu, ir iemesls, kāēpc cilvēki nespēj mainīties - ne tāpēc, ka negribētu..)

Tātad - 5 slāņi, kas nosaka, vai informācija ar ko saskaries - partnera vārdi, kolēģu lēmumi, kaimiņa rīcība, ziņas, Tu sapratīsi patiesi - vai sagrozīti. Pirmais slānis:

1. Uztveres filtru tīrība - spēja uztvert informāciju bez būtiskiem traucējumiem.

Tas atārīgs no:

· Emocionālā stāvokļa: Ja cilvēks atrodas trauksmē, bailēs vai aizsardzībā, viņa uztvere ir sašaurināta. Viņš dzird to, ko vēlas dzirdēt, nevis to, kas tiek teikts.

· Kognitīvo filtru tīrības: Cilvēks, kuram ir spēcīgas projekcijas un aizspriedumi, uztver informāciju caur savu pagātnes "krāsu filtru". Viņš redz to, ko jau zina.

· Pauzes esamības: Spēja apturēt automātisko reakciju un ļaut informācijai "ienākt" pirms tās apstrādes.

Uztvere ir kā logs. Ja logs ir netīrs, gaisma ienāk izkropļota.

2. slānis - kognitīvās elastības pakāpe - spēja informāciju "pārkartot" savā esošajā uztveres, uzbūves, reakciju, vērtību sistēmā.

Tas ir atkarīgs no:

· Domāšanas elastības: Cik daudz "pretrunu" cilvēks spēj noturēt vienlaikus? Ja viņa sistēma ir stingra un balstīta uz vienu patiesību, jauna informācija tiks noraidīta kā drauds.

· Meta-kognitīvās spējas: Spēja redzēt savu domāšanas procesu no malas. Bez šīs spējas cilvēks nevar atšķirt "es domāju" no "es uztveru".

· Spēja izturēt neskaidrību: Ja informācija nav pilnīgi skaidra, cilvēks vai nu to noraida, vai aizpilda tukšumus ar savām projekcijām.

Kognitīvā elastība ir kā locītavu kustīgums — bez tās informācija "iesprūst" un nevar tikt iekļauta sistēmā.

3. slānis - esošās personības uzbūve - spēja integrēt jauno informāciju esošajā domāšanas, loģikas uzbūvē, nevis to iznīcināt, ignorēt, neņemt vērā.

Tas ir atkarīgs no:

· Sistēmas pamata stabilitātes: Ja cilvēka iekšējā struktūra ir haotiska un bez kodola (nav pamata, vērtību, stabilitātes, autentiskas virzības), jebkura jauna informācija to tikai vēl vairāk sadrumstalo. Ja struktūra ir stabila, tā spēj uzņemt jaunus elementus bez sabrukuma.

· Standarta esamības: Kā tu atzini — izvēle prasa paša noteiktu standartu. Bez tā integrācija nenotiek, jo nav kritērija, pēc kura izvērtēt, vai informācija ir piemērota.

· Hierarhijas esamības: Cilvēkam ir jāspēj atšķirt būtisko no nebūtiskā. Ja viņš visu uztver kā vienlīdz svarīgu, integrācija kļūst neiespējama.

Sistēma, kurai nav kodola - iekšējā pamata, nevar integrēt — tā tikai uzkrāj.

4. slānis - neapzinātās pārstrādes kapacitāte - spēja ļaut informācijai "nogulsnēties" un pārstrādāties dziļākajos slāņos.

Tas ir atkarīgs no:

· Pauzes esamības: Cilvēkam ir jāspēj atļauties neapstrādāt informāciju uzreiz. Ja viņš steidz to "saprast", viņš to tikai piesārņo ar savu esošo struktūru.

· Ķermeņa un miega kvalitātes: Neapzinātā apstrāde notiek miega un atpūtas laikā. Cilvēks, kurš pastāvīgi ir "ieslēgts", neļauj šim procesam notikt.

· Spējas izturēt miglu un tukšumu: Lielākā daļa cilvēku steidz aizpildīt nezināmo ar jaunu informāciju, jo baidās no nezināmā. Integrācija prasa spēju būt "nezinošam" uz laiku.

Neapzinātā apstrāde ir kā datora pārstartēšana — bez tās jaunie dati netiek pareizi saglabāti.

5. slānis - praktiskās pielietošanas mehānisms - spēja informāciju pārvērst darbībā, nevis tikai "sapratnē".

Tas ir atkarīgs no:

· Rīcības testa: Cilvēkam ir jāspēj informāciju pielietot reālā situācijā un redzēt rezultātu. Bez šī testa informācija paliek teorija.

· Kļūdu integrācijas: Spēja pieļaut kļūdu un nevis atgriezties pie vecā modeļa, bet koriģēt jauno.

· Atkārtojuma: Integrācija nenotiek vienā reizē. Tas ir process, kurā jaunā informācija tiek atkārtoti pārbaudīta un pastiprināta.

Pielietojums ir kā pēdējais posms, kas noslēdz ciklu un padara informāciju par daļu no sistēmas, nevis tikai par "zināšanu".

Spēja kvalitatīvi uztvert un integrēt informāciju nav atkarīga no informācijas kvalitātes — tā ir atkarīga no sistēmas gatavības.

Cilvēks var dzirdēt visdziļākās patiesības, bet, ja viņam nav:

• tīru filtru,

• elastīgas domāšanas,

• stabila kodola ar paša standartu,

• spējas atpūsties un pārstrādāt,

• un pieredzes, kas pārvērš sapratni darbībā —

viņš tās neintegrēs. Viņš tikai atkārtos: "Jā, es to saprotu," bet viņa dzīve nemainīsies.